USD 0.90 btc 7296.31
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.90 btc 7296.31
Ziņas 02. Oktobris

Draud sarukt nodarbināto skaits

Forbes

Latvijas Izdevums

Iekšējo darbaspēku rezervju aktivizēšanā īpaša uzmanība jāvelta mazākumtautībām un cilvēkiem, kas dzīvo reģionos ar zemu ekonomisko aktivitāte. Bez dziļākas iekšējo darbaspēka rezervju aktivizēšanas nodarbināto skaits Latvijā un Lietuvā var samazināties jau tuvākajā laikā, tā secināts Latvijas Bankas pētījumā “Darbaspēka rezervju anatomija Baltijas valstīs: skats 15 gadu pēc pievienošanās ES”.

Šobrīd iekšējās darbaspēka rezerves pārsniedz 25 000 cilvēku Igaunijā, 55 000 Latvijā un 85 000 Lietuvā. Tas atbilst 4–7% no kopējās nodarbinātības šajās valstīs. Darba tirgus sniegums nozīmīgi atšķiras reģionu dalījumā un ir būtiski sliktāks mazākumtautībām.

Kā brīdina Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, bez dziļākas iekšējo darbaspēka rezervju aktivizēšanas nodarbināto skaits Latvijā un Lietuvā var samazināties jau tuvākajā laikā. Tas saistīts ar vecumstruktūras pārmaiņām.

Ekonomists uzskata, ka ir četri galvenie politikas virzieni iekšējo darbaspēka rezervju aktivizēšanai: izglītība, veselības aprūpe, darba tirgus noteikumi un politika attiecībā mazākumtautību cilvēkiem un uz cilvēkiem reģionos.

Baltijas valstīs izglītības kvalitāte būtiski atšķiras. Piemēram, Latvijai un Lietuvai pēc Eiropas Savienības (ES) standartiem ir pieticīgi izglītības kvalitātes rezultāti. Savukārt Igaunijai – labāki. Kā pieļauj ekonomists, iespējams, viens no faktoriem, kāpēc Igaunijā laika gaitā saglabājas zemāks dabiskā bezdarba līmenis nekā Latvijā un Lietuvā, ir tieši labāka izglītības kvalitāte. Tāpat Igaunijā ir plašāka mūžizglītības pieejamība un labākas digitālās prasmes pieaugušajiem.

Runājot par veselības aprūpi, Krasnopjorovs norāda, ka “fakts, ka vairākas valstis, kas atrodas dažus simtus kilometru uz ziemeļiem, ir daudz labāki veselības standarti, liecina, ka arī Baltijā ir daudz iespēju uzlabot iedzīvotāju veselības stāvokli”.

Ekonomists pieļauj, ka neatbilstošs veselības stāvoklis ir gan mazu veselības aprūpes izdevumu, gan zemas veselības aprūpes sistēmas efektivitātes rezultāts. Tāpat iedzīvotāju veselības stāvokli ietekmē to neveselīgais dzīvesveids: augsts tabakas un alkohola patēriņš un maz fizisko aktivitāšu.

“Pastāv naivs uzskats, ka darba tirgus līdzdalību un nodarbinātību varētu palielināt, tikai paaugstinot pensionēšanās vecumu,” raksta Krasnopjorovs. Viņš uzsver, ka slikts veselības stāvoklis parasti kavē sasniegt jau esošo pensionēšanās slieksni.

Ekonomists vērš uzmanību, ka nodokļu slogs Latvijā un Lietuvā ir ievērojami lielāks nekā Igaunijā, tas var samazināt motivāciju strādāt. Kā vēl vienu darba tirgus regulēšanas indikatoru Latvijas Bankas pārstāvis min – minimālo algu. Darba devēji mēdz reaģēt uz minimālās algas pieaugumu, atlaižot darbiniekus, līdz ar to pārāk liela minimālā alga var paaugstināt dabisko bezdarba līmeni, slēpto bezdarbu vai ēnu ekonomikas izplatību.

Ceļot minimālo algu, ir jālūko, vai tas neizkropļos zemo algu saņēmēju darba tirgus segmentu, atgādina Krasnopjorovs.

Tāpat ekonomists uzsver, ka ir nepieciešama īpaša politika, kas vērsta uz mazākumtautību iekļaušanu darba tirgū. Bez tādas tautību nodarbinātības atšķirības varētu saglabāties, līdz ar to netiktu aktivizētas šīs darbaspēka rezerves.

Latvijas Bankas gadskārtējā konferencē trešdien diskutēja par darba tirgus nākotni Baltijā.

Starptautiskajā konferencē “Baltijas darba tirgus nākotne” ekonomisti un uzņēmēji analizēja un apsprieda Baltijas valstu darba tirgū demogrāfijas un tehnoloģijas tendenču iespaidā notiekošās pārmaiņas un nepieciešamos politikas soļus.

Piesakies iknedēļas jaunumiem