USD 0.90 btc 7310.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.90 btc 7310.00
Ziņas 15. Oktobris

Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija atpaliek no ES vidējā rādītāja

Forbes

Latvijas Izdevums

Latvija ir 18. vietā starp Eiropas savienības (ES) dalībvalstīm dzimumu līdztiesības ziņā, liecina Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta otrdien, 15. oktobrī, publiskotais Eiropas Dzimumu līdztiesības indekss 2019. Divu gadu laikā Latvija noslīdējusi par vienu vietu.  

Kā skaidroja Labklājības ministrijā, indekss tiek aprēķināts, balstoties uz 2017. gada datiem par sešām dažādām jomām: zināšanas, nauda, darbs, vara, laiks, veselība.

Šogad indeksā īpaša uzmanība pievērsta darba un ģimenes dzīves līdzsvara nodrošināšanai.

Latvija indeksā ieguvusi 59,7 punktus. Dzimumu līdztiesības indekss vidēji ES ir 67,4 punkti. Salīdzinot Latvijas sasniegumus ilgākā laika periodā (no 2005. līdz 2017. gadam), kopumā indeksa rādītājs ir uzlabojies par 6,3 punktiem, bet tas tomēr ir zemāks nekā ES vidējais rādītājs šajā laikā.

Latvija ierindojas to valstu pulkā (Igaunija, Slovēnija, Portugāle, Malta, Austrija, Vācija, Kipra), kurās indeksa rādītājs ir zemāks par ES vidējo, bet rādītāji tiek veiksmīgi uzlaboti.

Lai gan Latvijai augstākais rādītājs ir veselības (78,3) jomā, tomēr starp ES dalībvalstīm, Latvija te ierindojas vien 26. vietā.

Labs rādītājs Latvijai ir arī darba jomā - (74,2). Kopumā te iezīmējas pozitīva attīstība, jo ir palielinājies gan sieviešu (75%), gan vīriešu (79%) nodarbinātības līmenis (vecuma grupā 20-64 gadi), taču izteiktā segregācija darba tirgū (sieviešu vai vīriešu izteikts pārsvars noteiktā profesijā vai ekonomikas sektorā) joprojām ir aktuāls jautājums.

Visizteiktākā nevienlīdzība Latvijā ir varas (44,1) un zināšanu (49,7) jomās, turklāt zināšanu jomā Latvija ierindojas pēdējā vietā starp ES dalībvalstīm. To ietekmē sieviešu vai vīriešu augstais īpatsvars noteiktās izglītības jomās, kā arī iesaiste mūžizglītībā gan sievietēm, gan vīriešiem ir salīdzinoši zema (2017.gadā sievietēm - 14%, vīriešiem - 13%).

Naudas jeb ienākumu jomā tiek vērtēta sieviešu un vīriešu piekļuve finanšu un ekonomiskajiem resursiem, kā arī sieviešu un vīriešu nabadzības riska indekss. Latvijā augstākam nabadzības riskam ir pakļautas vienas personas mājsaimniecības, īpaši sievietes 65 gadu vecumā un vecākas, kā arī sievietes ar zemāku izglītību (45%).

Latvijai naudas jeb ienākumu jomas rādītājs ir 65,5 (ES - 80,4). Sievietēm Latvijā ienākumi ir par 18% mazāki nekā vīriešiem, turklāt šī atšķirība ienākumos var būt lielāka pāriem ar bērnu (sievietes pelna par 30% mazāk) un starp cilvēkiem ar zemāku izglītību (sieviešu ienākumi ir par 35% zemāki).

Dzimumu līdztiesības indekss līdz šim tika publicēts reizi divos gados. Turpmāk indekss tiks publicēts katru gadu.

Pirms diviem gadiem Latvija Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā ieņēma 17. vietu.

Piesakies iknedēļas jaunumiem