USD 0.88 btc 8212.19
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.88 btc 8212.19
Ziņas 22. Jūnijs

Ekonomikas ministrija neizpratnē, kādēļ tūrisma nozare sūdzas Eiropas Komisijai par niecīgo atbalstu

Katrīna Iļjinska

"Forbes Latvija" izdevēja

Tūrisma nozare - izmitināšana un tūrisma operatoru pakalpojumi gadā (2018.) apgrozīja 650 miljonus eiro jeb vidēji 54 miljonus eiro vienā mēnesī. Vienkāršoti rēķinot, trīs mēnešu laikā no marta vidus līdz jūnija vidum nozare būtu apgrozījumi vismaz 160 miljonus eiro, ja pasaule nepiedzīvotu Covid-19. Tikmēr Ekonomikas ministrija ir neizpratnē, kādēļ 20 miljonu atbalsts trīs mēnešu laikā uzņēmumiem šķiet niecīgs. Papildus tūrisma nozarei, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji pērn apgrozīja vēl 680 miljonus eiro, kas nozīmē, ka visa industrija apgroza vismaz divreiz vairāk. 

Ekonomikas ministrija paudusi neizpratni par tūrisma nozaru organizāciju nosūtīto vēstuli Eiropas Komisijai, sniedzot tai maldinošu informāciju par atbalsta trūkumu tūrisma nozares uzņēmumiem, jo tūrisma nozarei jau sniegts atbalsts 20 miljonu apmērā, un tiek strādāts pie papildu atbalsta instrumentiem vēl 24,5 miljonu apmērā straujākai darbības atjaunošanai.

“Ekonomikas ministrijas kolēģi un es personīgi esam vairākkārt tikušies ar tūrisma nozares komersantiem jau kopš Covid-19 krīzes sākuma. Izprotot situāciju, ka līdz ar Covid-19 ierobežojošo pasākumu ieviešanu nozares darbība faktiski tika apturēta, pirmās sarunas par atbalsta instrumentiem sākās tieši ar šīs nozares komersantiem. Komersantiem ir pieejamas visas līdz šim izstrādātās atbalsta programmas, kuru ietvaros tie jau šobrīd saņēmuši atbalstu 20 miljonu eiro vērtībā. Paralēli izstrādāti vēl vairāki atbalsta mehānismi īpaši šīs nozares komersantiem. Un vēl šobrīd gatavojam jaunas atbalsta programmas uzņēmējdarbības sekmēšanai 2. pusgadā vēl vismaz 24,5 miljonu apjomā. Vai tiešām šo var nosaukt par nebūtisku valdības atbalstu?” neizpratni pauž ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Tūrima nozare nodarbina vairāk nekā 30 tūkstošus cilvēku. Savukārt līdz 5. jūnijam dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 15 tūkstoši cilvēku par kopējo summu tikai 14 miljonu eiro apmērā.

Tikmēr Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas Restorānu biedrība, Latvijas lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs", Latvija Tūrisma aģentu un operatoru asociācija, Latvijas Pasākumu producentu asociācija ir vērsušies Eiropas Komisijā, norādot, ka pašlaik Latvijas tūrisma un viesmīlības uzņēmumi atrodas sliktākā situācijā kā tas bija 1998. gada Krievijas finanšu krīzes un 2009. gada finanšu un ekonomiskās krīzes laikā, jo ārkārtas situācijas ieviešana un ceļošanas ierobežojumi pilnībā tās paralizēja. Pašlaik saimnieciskās darbības kritums ir no 50 līdz pat 100%. Tas nozīmē, ka liela daļa uzņēmēju, tā arī nesagaidot atbalstu no valsts, būs spiesti lemt par biznesa pārtraukšanu. Latvijai tas nozīmē bezdarbnieku skaita strauju pieaugumu un kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.

COVID-19 krīzes sākumā Latvijas valdība paziņoja, ka valsts ekonomikas glābšanai tiks novirzīti 4 miljardi eiro, bet Eiropas Savienības Ekonomikas atjaunošanas fondā Latvijai iezīmēts 2,9 miljardu eiro liels atbalsts grantu veidā. Diemžēl tūrisma nozare, neraugoties uz tās centieniem un vēlmi sadarboties ar valdību atbalsta pasākumu izstrādē, līdz šim nav saņēmusi ilgtspējīgu risinājumu, un nav arī ticības, ka tas varētu notikt tuvākajā nākotnē.

Nozares rūgtumu vairo politiķu iepriekš dotie solījumi, kas tagad ir pilnībā aizmirsti. Eiropas Komisijas jau 2006. gadā izdotā direktīva  rekomendē samazinātās PVN likmes ieviešanu ēdināšanas nozarē. Diemžēl Latvijā EK rekomendācija tiek ignorēta, neraugoties uz to, ka vairākas ES dalībvalstis ir samazinājušas PVN tieši COVID-19 laikā, atzīstot to par labu atbalsta instrumentu krīzes smagi skartajai nozarei. Jau pirms diviem gadiem Latvijas viesmīlības nozare panāca vienošanos ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju par pazeminātā PVN ieviešanu, ja tiks parakstīta nozares Ģenerālvienošanās, ko no savas puses arī izpildīja.

Savukārt no Latvijas valdības saņemts kārtējais atteikums. Vēl vairāk – kamēr citas Eiropas valstis proaktīvi īsteno atbalsta pasākumus tūrisma nozarei, tā nozares uzņēmumus apzināti ignorē. Tādejādi ar katru dienu tiek samazināta vietējo uzņēmēju konkurētspēja, jo jau pašlaik pazeminātā PVN likme viesmīlības nozarei tiek piemērota 19 Eiropas Savienības valstīs.

Lai glābtu uzņēmumus, nozares organizācijas ir lūgušas Latvijas valdībai uz krīzes laiku nodrošināt arī subsīdijas darba algām, telpu īres apmaksai, piegādātāju parādu segšanai, kā to ir izdarījušas vairākas citas ES dalībvalstis. Uzsveram, ka tūrisma, viesmīlības un pasākumu organizētāju nozaru uzņēmēju darbība tika aizliegta vai ierobežota ar likumu, izsludinot ārkārtas situāciju.

 

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem