USD 0.90 btc 7346.05
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.90 btc 7346.05
Ziņas 09. Oktobris

Latvijai kāpums Globālajā konkurētspējas indeksā

Forbes

Latvijas Izdevums

Latvija pakāpusies par vienu vietu Globālajā konkurētspējas indeksā (GKI), 2019. gadā ieņemot 41. vietu, informēja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgstpējīga biznesa centra direktors, profesors Arnis Sauka.

Ikgadējais Pasaules Ekonomikas foruma veidotais GKI koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi. 141 indeksā ietverto valstu starpā 2019. gadā Latvija ieņem 41. vietu, savukārt Lietuva atrodama 39. vietā, bet Igaunija - 31. vietā. Visām trīs Baltijas valstīm novērojams kāpums par vienu vietu salīdzinājuma ar 2018. gadu.

Kā skaidroja Sauka, GKI indekss balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu pēc 12 kritēriju grupām jeb pīlāriem.

“Tomēr, ņemot vērā fokusu uz produktivitāti, kas ir galvenais ilgtspējīgas ekonomikas attīstības pamats, kā arī izmaiņas konkurētspējā, kas ienāk līdz ar jaunajām digitālajām tehnoloģijām un globalizācijas procesiem,  Pasaules ekonomikas forums, analizējot konkurētspēju kopš 2018. gada, ir iekļāvis arī virkni citu pīlāru,” turpināja profesors. Jaunajā metodoloģijā ieviestas arī izmaiņas, kā kritēriji tiek mērīti.

Jaunākā GKI rezultāti liecina, ka pašas konkurētspējīgākās valstis pasaulē ir Singapūra, kurai seko ASV, Honkonga, Holande, Šveice, Japāna, Vācija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste un Dānija.

2019. gada indekss norāda uz izmaiņām konkurētspējīgāko valstu desmitniekā. Galvenās no tām - ASV zaudētā 1. pozīcija, Honkongas kāpiens par četrām pozīcijām un Vācijas kritums par četrām pozīcijām.

No Centrālās un Austrumeiropas valstīm visaugstāk konkurētspējas indeksā ierindojusies tieši Igaunija (31. vieta).

GKI 140. un 141. pozīcijas noslēdz Jemena un Čada.

Līdzīgi kā 2018. gadā, arī 2019. gada GKI rezultāti liecina, ka kategorijā “Makroekonomiskā stabilitāte” Latvija kopā ar citām 33 valstīm dala pirmo vietu pasaulē. Izcili augstu novērtēti abi šī pīlāra indikatori: gan inflācija, gan valsts parāda dinamika.

Tomēr izteikti sliktāki rezultāti Latvijai ir novērtēta tādos pīlāros kā “institūcijas”  un “infrastruktūra”. No pīlāra “Institūcijas” viszemāk novērtētie indikatori Latvijai ir sociālais kapitāls, uz nākotni orientēta valdība, valdības spēja nodrošināt politikas stabilitāti, tiesiskā regulējuma efektivitāte strīdu izšķiršanā, tiesiskā regulējuma spēja pielāgoties digitāliem biznesa modeļiem.

Savukārt relatīvi labāk novērtēti tādi indikatori kā preses brīvība un korupcijas sastopamība.

Tikmēr no pīlāra “infrastruktūra” viszemāk vērtēti indikatori 2018. gadā ir ceļu kvalitāte, līnijpārvadājumu (kuģu) savienojamības indekss un lidostas savienojuma indekss.

Kategorijā “cilvēkkapitāls” uz citu valstu fona augstu novērtēts pīlārs “prasmes”. Visaugstāk novērtētākais indikators zem šī pīlāri ir vidēji skolā pavadītie gadi, skolēnu un skolotāju īpatsvara proporcija sākumskolas izglītībā. Savukārt viszemāk vērtēta vienkāršība atrast prasmīgus darbiniekus.

Kategorijā “tirgi” visaugstāk novērtētais pīlārs Latvijai 2018. gadā ir “darba tirgus efektivitāte”. Šajā pīlārā kritiski zemu tiek vērtēti tādi indikatori kā darbaspēka nodokļu likme un vienkārša ārzemju darbaspēka pieņemšana darbā.

“Šajā ziņā diemžēl nekas nav mainījies salīdzinājuma ar situāciju gadu iepriekš, lai neteiktu, ka problēmas tikai pieaug. Šie ir faktori, kas tieši ietekmē Latvijas konkurētspēju un pievēršanos to risināšanai Latvijas politikas veidotajiem noteikti nevajadzētu atlikt," skaidroja Sauka.

Arī kategorijā “inovāciju ekosistēma” Latvijas vērtējumi nav īpaši augsti.

Pasaules ekonomikas foruma eksperti pārliecināti, ka, izmantojot jaunāko metodoloģiju, GKI var būt ļoti noderīgs rīks politikas veidotājiem centienos celt valsts konkurētspēju.

Tomēr, kā uzsvēra Sauka, tāpat kā visiem indeksiem arī šim piemīt vairāki trūkumi, kas politikas veidotājiem būtu jāņem vēra to izmantojot politikas iniciatīvu īstenošanā: “Viens no tiem - indeksā tiek salīdzinātas ļoti atšķirīgas valstis un faktori, kas kādā valstī tiek uzskatīti par sliktiem, citā var tikt vērtēti kā ļoti atbilstoši - proti, vērtējums nereti ir relatīvs.”

“Šo trūkumu indekss kompensē ar aizvien lielāku uzsvaru uz statistikas datiem, kurus nodrošina tādas organizācijas kā Pasaules Banka, Starptautiskais valūtas fonds, Pasaules Tirdzniecības organizācija u.c. Arī Pasaules ekonomikas foruma eksperti dod ieteikumu visām pasaules ekonomikām, tai skaitā Latvijai. Proti, ka konkurētspējas stiprināšanai nepieciešama vispusīga pieeja: būt spēcīgiem kādā vienā vai vairākās kategorijās nevar atlīdzināt vājās vietas,” skaidroja profesors.

Piesakies iknedēļas jaunumiem